KARLS. LĀGERFELDS AIZ MĪTA ROBEŽĀM

Versači ir viegli mīlēt. Viņa pasaule ir austa no saules, kaislības un skaistuma. No skaļās itāļu vasaras, ģimenes saitēm, triumfa un traģēdijas.
Galjāno ir kā liela romāna varonis: talants un apsēstība, uzplaukums un kritums, izpirkšana, katarse un atgriešanās. Gandrīz antīka traģēdija.
Makvīns mums atstāja savas sāpes, ievainojamību, pretrunas un iekšējos dēmonus. Viņu gribas apskaut.
Mēs zinām viņu stāstus un jūtam tiem līdzi.
Taču Karls Lāgerfelds bija citāds.
Viņš netiecās tikt saprasts, nemeklēja līdzjūtību, nestāstīja par savām rētām un nepārvērta privāto dzīvi grēksūdzē. Viņa tēls atgādināja smalki izstrādātu maskēšanās tērpu: sirmie mati saņemti zirgastē, melnas brilles, nevainojami balta apkaklīte.
«Es tik ilgi spēlēju lomu, ka tagad gandrīz nevienam vairs nav iespējams uzzināt, kas es patiesībā esmu. Jūs varat redzēt manus darbus. Bet ne mani.» Šajos vārdos ir viss Karls — viens no noslēpumainākajiem mūsu laika radošajiem ģēnijiem.
Izmantojot unikālus materiālus no viņa personīgās kolekcijas, kas līdz šim nebija pieejami sabiedrībai, caur vēstulēm, skicēm, fotogrāfijām un draugu atmiņām mēs nonākam tā visuma centrā, kuru Lāgerfelds veidoja visa savas mūža garumā.
Šeit čaukst senu grāmatu lapas, zīmulis slīd pāri papīram. Uz milzīgiem galdiem slejas mākslas vēstures albumu torņi: Versaļa un rokoko, Apgaismības laikmets un popkultūra, antīkā pasaule un futūrisms. Karls savienoja gadsimtus ar burvju māksliniekam raksturīgu vieglumu, pārvēršot modes skates grandiozos uzvedumos, bet podiumus - par lielveikaliem, kosmodromiem un fantastiskām pasaulēm.
Pagātne iedvesmoja viņa iztēli: zēns no kara izpostītās Hamburgas, nenogurdināms zīmētājs, kurš no realitātes slēpās paša fantāziju pasaulē. Jauns emigrants, kurš iekaroja Parīzi. Izcils modes mākslinieks, fotogrāfs, izdevējs, kolekcionārs un provokators. Un visbeidzot mākslinieks, kurš pats sevi pārvērta mākslas darbā un vienlaikus neieņemamā cietoksnī.
Viņš nemitīgi pārrakstīja savu biogrāfiju, slēpa savu vecumu, izgudroja arvien jaunas sava pagātnes versijas, nelabprāt runāja par jūtām un izvairījās no atklātām grēksūdzēm. Jo tuvāk mēs nonākam Karlam, jo skaidrāk saprotam, ka viņš atkal izslīd no rokām. Dižais mistifikators savu mītu bija radījis tik meistarīgi, ka kādā brīdī pats tajā pazuda.
Tas nav mēģinājums atmaskot leģendu. Tas ir ceļojums pretī noslēpumam, kas, iespējams, nekad netiks atklāts. Pretī Karlam Lāgerfeldam, kuru neviens tā arī īsti nepazina.
Balta zirgaste. Tumšas brilles. Nevainojama apkakle.
Cilvēks aiz mīta robežām.