Senās Grieķijas lekcija | Agnese Gaile-Irbe

Grieķu laikmetīgās mākslas izstādes “Vienmēr saule” fons un caurviju motīvs ir jautājums, ko darīt ar antīkās Helladas spēcīgo ietekmi uz jebkādiem mēģinājumiem definēt šodienas grieķu identitāti. “Antīko pieminekļu estētisko sabotieru savienība” 1944. gadā nosprauda sev mērķi “uzspridzināt Partenonu”, kurš grieķu māksliniekus “burtiski smacē”, un viņi droši vien jokoja tikai pa pusei.
Šajā lekcijā mēģināšu izstāstīt, kā radās “hellēņu kultūras brīnums”, ko viņi paši par to domāja, kādi ir tā lielākie sasniegumi un kāpēc tā starojums nevis pamazām izplēn, atstājot tikai estētiskas pēdas un citātus jaunākās kultūrās, bet pat, šķiet, kļūst spēcīgāks. Lekcijā mēģināšu aptvert pēc iespējas plašāku šī mantojuma lauku, no arhitektūras un tēlniecības līdz filozofijai un eksaktajām zinātnēm, un raksturot šo īpatno kultūru, tās enerģijas avotus un vadmotīvus. Pats šodienas jautājums: “Ko darīt, lai Partenons mums vairāk netraucētu?” jau, manuprāt, ietver atbildi, taču ir vērts to izteikt vārdos.
Agnese Gaile-Irbe, Dr. philol., ir klasiskais filologs. No sengrieķu valodas tulkojusi grāmatas Hipokratiskie raksti, “Izlase”, Epikūrs, “Vēstules. Atziņas. Fragmenti” un Aristotels, “Valstslietas” (sadarbībā ar Aiju van Hofu). Dzejoļu krājuma “Tā gaisma” un monogrāfijas “Principiāla dzīvības aizstāvības ētika” autore, publiciste un konservatīvās domas tīmekļa žurnāla TELOS galvenā redaktore.
Ieeja ar izstādes biļeti.
Lūgums pieteikties: https://forms.gle/Cbs9cPRt8YVoffmz9